Plāno atjaunot leģendāro „Sēnīti”

Padomju laiku slavenais restorāns „Sēnīte” varētu atdzimt. Lai gan ēka jau vairākus gadu desmitus stāv tukša, rūpi par to plāno uzņemties maiznīcas „Liepkalni” saimnieks Dagnis Čākurs, īpaši uzsverot, ka īpaši pamanāmais kupols noteikti saglabāšot savu vietu un izskatu.

Lai gan pašreizējie ēkas īpašnieki administratīvajā tiesā apstrīdējuši pērn pieņemto lēmumu par „Sēnītes” kompleksā ietilpstošās, 1960. gadu otrajā pusē tapušās ēkas daļas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā, šobrīd „Liepkalnu” īpašnieks jau konsultējas ar juristiem par to, kā izveidot publisku akciju sabiedrību, kuras akcionāri kļūtu par „Sēnītes” jaunajiem īpašniekiem.

Kā iemeslu apstrīdēšanai tiesā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris uzskata, ka tas saistīts ar ēkas saglabāšanai nepieciešamajām investīcijām, kas mērāmas miljonos, jo to noteikti var uzskatīt par apgrūtinājumu.

„Jautājums droši vien ir par to, ka būtu nepieciešams arī, lai īpašnieki precīzāk saprastu, kas ir tās saglabājamās vērtības, kas šajā objektā ir. Varbūt tāpēc, ka dokumenti ir dokumenti, un ne vienmēr pēc papīriem var visu precīzi nodefinēt, ir radusies šī neskaidrība un īpašnieki šo lēmumu apstrīdēja,” stāsta Asaris.

Tomēr Čākurs min iespēju to atjaunot kā tautas objektu, izveidojot tādu  akciju sabiedrību, kurā katram interesentam būtu iespēja iegādāties kādu akciju.

„Padomju laikos „Sēnīti” pārvaldīja patērētāju biedrība, kurā ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija pajas. Arī manai mammai bija viena vai divas pajas. Varbūt tādēļ man tā doma atnāca, ka varētu šo objektu atjaunot,” informē maiznīcas „Liepkalni” saimnieks.

Izrādās, ka īpašums nav tik mazs, kā varētu šķist, braucot pa Vidzemes šoseju. Kopumā kompleksā ir aptuveni 190 telpas, turklāt, kā pārliecinājās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperti, arhitektoniski vērtīgākā ēkas daļa ir salīdzinoši labā stāvoklī:

„Protams, no kultūrvēsturiskā viedokļa, no mūsu viedokļa un arī no tā, ka ierosme savā laikā nāca no jaunajiem arhitektiem par šī objekta aizsardzību, mūs primāri interesē „Sēnītes” sākotnējais apjoms, tas, kuru visi pazīst – šis sfēriskais veidojums ar visu pilonu. Tā ir tā galvenā lieta, kuru mēs gribētu, lai saglabājas, jo viņš ir arī kā zināma vietzīme izveidojusies Pleskavas šosejas malā. Jebkurā gadījumā – arī, ja nebūtu šis kultūrvēstures piemineklis, es uzskatu, ka tas jau ir galvenais, kas tur ir. Tas ir simbols, šis kupols. Kaut arī tas nebūtu kultūrvēstures piemineklis, viņam tur būtu jāpaliek” atzīmē Dagnis Čākurs.