Pirmizrādi piedzīvos dokumentālās roka triloģijas otrā filma “Septiņdesmitie. Spožums un posts”
Liepājā, 3. novembrī plkst. 19.00, tiks rīkota pirmizrāde dokumentālās roka triloģijas otrajai filmai “Septiņdesmitie. Spožums un posts”, kas norisināsies Liepājas Latviešu biedrības nama Kamerzālē.
Šajā pirmizrādē apmeklētājiem būs iespēja tikties ar komponistu Imantu Kalniņu, mūziķiem Juri Pavītolu un Valdi Skujiņu, Daci Gruntmani (“Liepājas dzintars”), Ausmu Grodumu (“Liepājas dzintars”), kā arī ar filmas režisoru Mareku Bērentu, kuri pastāstīs par filmas tapšanas aizkulisēm un dalīsies savos iespaidos par piedzīvoto.
Jau kopš sešdesmitajiem gadiem rokmūzikas žanrs piesaista plašas padomju jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari ir pārpildīti. Publika tajos jūtas brīva un bieži atļaujas “padomju cilvēkam nepiedienīgu uzvedību”. Rokmūziķiem tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, repertuārs tiek kontrolēts un dziesmas – cenzētas. Jaunie komunistiskās ideoloģijas nesēji, kas nomaina veco funkcionāru paaudzi 70.gados, ir daudz zinošāki, informētāki un savā rīcībā rafinētāki. Viņi saprot, kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus “dzelzs priekškara”, tādēļ “kaitīgās Rietumu ietekmes” apkarošana tiek uztverta nopietnāk un izpildīta pedantiskāk. Tiek aizliegts “Liepājas dzintars” un “Mikrofona” dziesmu aptauja. Tomēr tas neaptur mūziķus, bet veicina viņu radošumu, meklējot, kā apiet funkcionāru radītos šķēršļus. Dažkārt, pat pašiem neapzinoties, tiek radītas roka kompozīcijas, kas ar mūziku un dziesmu tekstiem ceļ latviešu pašapziņu un veicina nacionālās identitātes saglabāšanu. Filma lieliski parāda laikmetu, uz kura fona turpina attīstīties latviešu nacionālā rokmūzika.
Šī jau būs triloģijas otrā no trīs filmām “Septiņdesmitie. Spožums un posts”.
Pagājušā gadsimta 70tie gadi mūzikā iezīmējās ar jaunās paaudzes rokmūziķu parādīšanos Latvijā. Iedvesmojušies no 60to gadu pasaules mūzikas grandiem – Elvis Presley, Bill Haley, “The Beatles”, “The Rolling Stones”, “The Beach Boys”, “Led Zeppelin” kā arī Latvijā milzu atzinību guvušām pašmāju rokgrupām „Katedrāle”, “Eolika”, „2XBBM”, “Melody Makers”, “The Jockers” un citām, kas uz to brīdi bija jau izjukušas vai pārtraukušas darbību, parādās jaunas grupas – „Menuets”, „Santa”, „Jolanta”, “Stroncijs 90”, vēlāk „Līvi”, „Sīpoli”, “Modo”. Izmantojot latviešu dzejnieku dzeju, jaunā mūziķu paaudze arvien vairāk pievēršas orģinālkompozīciju radīšanai, lai “caur puķēm”, ar zemtekstu palīdzību, vēstītu par sev svarīgām, nacionālām tēmām.
