Lembergs neredz ieguvumus no iespējamās Ventspils pilsētas un novada apvienošanas
Ventspils jau pašlaik ir daudzu pakalpojumu saņemšanas centrs Ventspils novada iedzīvotājiem, tāpēc nav redzami būtiski ieguvumi no iespējamās pilsētas un novada apvienošanas, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Jāsaka tā, ka mums tādu jautājumu, kas būtu jārisina kopā ar novadu, nav. Protams, mēs esam Ventspils novada administratīvais, kultūras, sporta, veselības, transporta, sabiedriskās kārtības utt. centrs. Mēs tam tērējam pašvaldības budžeta līdzekļus. Šajā finansējumā Ventspils novads nepiedalās, līdz ar to mēs visu esam izdarījuši,” skaidroja politiķis.
Pēc viņa sacītā, ja Ventspils pilsētu apvienotu ar Ventspils novadu, tad būtu viens administratīvais centrs un kopīgas finanses. “Protams, pilsēta ir trīs reizes lielāka nekā novads. Es domāju, ka paši novada iedzīvotāji labāk zina savas problēmas un vajadzības nekā ventspilnieki,” piebilda Lembergs.
“Ventspils novads ir tajās robežās, kāds tas ir bijis cara laika, neatkarīgās Latvijas laikā. Tā kā es neredzu tur ieguvumus,” norādīja Ventspils mērs, turpinot, ka “šis jautājums, protams, vēl ir jāizskata kopā ar Ventspils novadu.”
Lembergs norādīja, galvenais pašvaldību apvienošanas mērķis ir likvidēt lauku skolas un piespiest lauku bērnus braukt mācīties uz pilsētām. “Lai pedagogs varētu saņemt vienu likmi, ir vajadzīgi desmit bērni. Savukārt, ja tie bērni pārceļas uz pilsētu, tad vajadzīgi nevis desmit, bet piecpadsmit bērni, lai saņemtu vienu likmi,” skaidroja Lembergs, norādot, ka tādējādi valsts budžetā būs vajadzīgs mazāks finansējums pedagogu algām.
“Vai masveida skolu likvidācija ir pareiza? Es domāju, ka nē. Vai tāpēc vajag piespiedu kārtā apvienot pašvaldības? Pirms vispirms ar kaut ko salīdzināt, Ventspils novadā iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir daži cilvēki. Tas atbilst gandrīz Sibīrijas blīvumam. Neceriet, ka tur būs tāds pats skolu piepildījums kā Pierīgā, kur ir nesalīdzināmi vairāk cilvēku uz vienu kvadrātkilometru. Jārēķinās ir ar cilvēkiem, nevis ar pliku naudu!” norādīja politiķis.
“Šajā jautājumā ir arī Satversmes tiesas lēmums, un valdībai neies tik vienkārši ar administratīvo resursu, kas ir balsis Saeimā. Demokrātiskā valstī izrādās, ka ar balsīm Saeimā var nepietikt, lai arī aritmētiski sanāk,” uzsvēra Lembergs.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts par Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu paredz to īstenot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.
Jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā paredzēta līdz 2019. gada 1. decembrim. Plānots, ka Saeimā likums tiks pieņemts līdz 2020. gada 1. jūnijam.
Foto: F64
