Lembergs: Likumā iekļautā norma par identitātes stiprināšanu un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu ir neskaidra un nesaprotama

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veidotāji likumā iekļāvuši pilnīgi nesaprotamus formulējumus, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Lembergs atgādināja, ka daudzas pašvaldības plāno iesniegt sūdzību Satversmes tiesā saistībā ar novadu reformu. Arī viņš pats solīja vērst uzmanību uz dažām likumā formulētām lietām, kas rada jautājumus.

Tā, piemēram, viņš norādīja uz to, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma trešā panta 2. daļa paredz iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanu un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību pilsētu un pagastu piederībai latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.

“Jautājums, kas ir kopīgā identitāte? Par šo formulējumu diskusijas nav bijušas, apraksts nav bijis, līdz ar to mēs varam redzēt likumā iestrādātu normu, kura ir pilnīgi nesaprotama un nav atstrādāta. Tā ir Levita ideja. Kas ir kultūrvēsturiskā vide? Un par kādu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu mēs runājam? Un tālāk tur ir rakstīts – ilgtspējīgai attīstībai. Tātad ir salikta kopā iedzīvotāju identitāte un kultūrvēsturiskā vide un ilgtspējīga attīstība, pilsētu un pagastu piederība latviešu vēsturiskajām zemēm un noteikts, ka to regulēs atsevišķs likums. Jautājums – par kādu vēstures periodu ir runa? Pirms Kristus dzimšanas vai pēc Kristus dzimšanas? Ja pirms, tad jādomā ne tālā pagātnē, kad te beidzās ledus laikmets un ieceļoja cilvēki. Jautājums – no kurienes viņi ieceļoja un ar kādu identitāti? Vai mēs runājam par to identitāti vai kādu citu identitāti? Mēs runājam par kuru gadsimtu? [..] Man šajā jautājumā ir atsevišķs pētījums un šajā jautājumā par Latvijas vēsturiskajām zemēm ir liels jautājums – ko mēs ar to saprotam?” komentēja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka arī tas, zem kuras varas dzīvots, ir būtiski ietekmējis kultūrvēsturisko identitāti.

Par piemēru viņš minēja Livonijas ordeņa pili Ventspilī – vienīgo kultūrvēsturisko pili, kas ir saglabājusies no 13. gadsimta: “Tad kā? Tas piederas pie vēsturiskajām zemēm, bet tas ir vāciešu. Tas nav latviešu. Tad kā? Tas ir liels jautājums – Livonija kā tāda pastāv līdz 1561. gadam ar gana daudz notikumiem. Tādēļ mēs ar lielu interesi gaidīsim šo atsevišķo likumu, kuru it kā izstrādājot Levits, un ilgtspējīgai attīstībai mani tas īpaši interesē.”

“Un kas ir kurzemnieks? Vai kurzemnieks ir tas, kurš te ir dzimis, vai kurzemnieks ir tas, kurš te ir audzis? Vai kurzemnieks ir tas, kurš te dzīvo pilnu dzīves ciklu?” turpināja politiķis.

Lemberga ieskatā, šis pants ir politiski iekļauts kā kompromiss ar Levitu, lai viņš parakstītu šo pašvaldību grozīšanas reformu.

Kā zināms, neraugoties uz pašvaldību aicinājumiem apturēt novadu reformu, Valsts prezidents Egils Levits jūnija beigās izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

Foto: F64