Lembergs: Levits sevi ar likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm ir uzdzinis kokā
Valsts prezidents Egils Levits nācis klajā ar savu ideju administratīvi teritoriālās reformas papildināšanai. Prezidents nolēmis virzīt uz parlamentu Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. Šādi iecerēts aktualizēt agrāko Latvijas kultūrtelpu dalījumu, nodrošinot, ka arī pēc novadu apvienošanas turpinās pastāvēt tādas lielas un mazas vietējās kultūras kā suiti, lībieši un sēļi. Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka ar šādu ieceri Levits pats sevi “uzdzinis kokā”.
Kā zināms, Saeima jūnija sākumā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Vēlāk Valsts prezidents Egils Levits iepazīstināja sabiedrību ar paša iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem. Prezidents pauda, ka reformā jābūt iekļautiem jautājumiem par kultūru, piederību, valodu, valodas izloksnēm un dialektiem, par to, ko mēs uztveram par savu apkārtni.
“Izskatās, ka Levits uzdzinis sevi kokā vēl vienu jautājumu. Kā viņš nokāps no tā koka? To es gribu redzēt,” šādu ieceri ironiski komentēja Lembergs.
“Šīs mazākumtautas – kurši, zemgaļi, sēļi – viņiem jau tās robežas nesakrita nekad ar tām administratīvajām robežām, kas veidojās kara un līguma rezultātā. Livonijas ordenis – viens stāsts, bet kas tur ietilpst vai neietilpst – tas ir cits stāsts. Tā kā viņas nav vienotas,” skaidroja Lembergs.
Tikmēr Valsts prezidents likuma iniciatīvu par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm plāno iesniegt Saeimā šī gada septembrī.
Foto: F64
