Jaunā Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos gatava Dziedāšanas svētku norisēm
Šovasar aprit 150. gadskārta kopš pirmajām dziesmu dienām Dikļos – Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumiem, kad 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad Neikenkalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai.
Pagājušā gada jūnijā Neikenkalnā ar dziesmām un Kocēnu novada pašdarbības kolektīvu talku tika nojaukta vecā estrāde, lai tās vietā taptu jauns, Latvijā vēl nebijis projekts – dabas koncertzāle. Veiksmīgi noslēgušies apjomīgie darbi, lai šo sestdien, 7. jūnijā, jaunizveidotajā dabas koncertzālē, kas izceļ Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku šūpulim, varētu norisināties vērienīgais Dziedāšanas svētku 150. gadskārtai veltītais pasākums.
Dikļu dabas koncertzāles projektētājs ir arhitekts Uģis Šēnbergs, kurš par projektu stāsta: “Gan koristu, gan skatītāju rindu sengrieķiskais amfiteātris no trim debess pusēm ieskauj gan Mazbriedes upi, gan skatuvi. Amfiteātra skatuves grīda novietota ielejā, uzsverot saiešanas kalna tūkstošgadīgo nozīmību. Milzu simtgadīgais ozols mežā pretī teātra skatuvei – kā atzinības žests tautasdziesmai. Grīda no Vidzemes egles koka – kordziedāšanas un tautas deju, Dziesmu svētkiem un profesionālu kolektīvu izrādēm Jāņu, Vasaras svētkiem, zaļumballēm. Rietošs saulriets kā dabas scenogrāfijas sastāvdaļa vakara koncertam. Simts metru platais ūdens spogulis starp dziedātāju un skatītāju kalpos kā akustisks skaņas pastiprinātājs, ņemot vērā valdošo vēju, stādījumu, terašu un nogāžu ietekmi.”
Šī gada janvārī Kocēnu novada dome pieņēma lēmumu noteikt Dikļu dabas koncertzāles būvniecību par Kocēnu novada pašvaldības 2014. gada prioritāro investīciju projektu. Kopējās Kocēnu novada domes izmaksas, īstenojot dabas koncertzāles izveides projektu, ir 250 000 EUR. Būvdarbus veica SIA “Ekers”.
Dabas koncertzāle ir veidota atšķirīga no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm lauku teritorijās – ar saudzīgu ekoloģisku būvniecību, izmantojot dabiskus, atjaunojamus elementus un materiālus (ūdens, zeme, koks, dzīvžogi). Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Gan skatuve, gan amfiteātris ietver daudzfunkcionalitātes ideju – skatuvei paredzētas divas maināmas iespējas, kuras izmantojamas gan apjomīgo Dziesmu svētku pasākumu nodrošināšanai un ap 3000 dziedātāju un skatītāju uzņemšanai, gan jau ierasto ikdienas kultūras pasākumu rīkošanai – brīvdabas uzvedumiem, koncertiem, dažādiem svētkiem, zaļumballēm. Īpaši lielu pasākumu gadījumos dabas koncertzālē varēs uzņemt līdz pat 5000 dalībnieku un skatītāju. Projektā rasts racionāls līdzsvars starp labu redzamību, dabisko akustiku, estrādes konstrukciju fizisko apjomu, arhitektonisko risinājumu, apkārtējo ainavas mērogu parka kultūrvēsturiskajā kontekstā.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs Kocēnu novadam ir uzticējis XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša vides objektu “Sidraba birzs vainags”, kas svētku laikā bija centrālais objekts Rīgas centrā, bet šogad pavasarī tika uzstādīts pie Neikenkalna blakus jaunajai Dabas koncertzālei Dikļos. “Sidraba birzs vainags” otrās kārtas ietvaros tiks veidota par Skaņu birzi jeb dabas ērģelēm.
Sestdien, 7. jūnijā, ikviens ir aicināts doties uz Kocēnu novada Dikļiem, lai savām acīm ieraudzītu iespaidīgo dabas koncertzāli, izjustu īpašo svētku atmosfēru un vērotu grandiozā pasākuma ” norises.
Pasākumus, kas veltīti 150. gadadienai kopš pirmajiem Dziedāšanas svētkiem Dikļos, rīko Kocēnu novada dome un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Visi pasākumi – bez maksas. Ar programmu var iepazīties Kocēnu novada domes interneta mājaslapā www.kocenunovads.lv.
