Ventspils kļuvusi atpazīstama ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē

Ventspils pilsēta no tādas, par kuru sludinājumos rakstīja “Ventspili nepiedāvāt”, ir pārvērtusies par skaistu un veiksmīgu pilsētu, “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils mērs Jānis Vītoliņš.

Viņš noraidīja, ka pavisam nesen – šā gada 23. jūnijā – Latvijas Radio Pirmajā programmā raidījumā Zīmolstāsti.lv, kura vadītājs bija Eduards Liniņš, tika pieaicināti viesi – Liene Kupča un Zigurds Zaķis. Pārraidē kā spilgtākie zīmolvedības piemēri Latvijā tika analizēti Liepājas un Ventspils zīmoli: “Pārraidē izskanēja man nepieņemami vērtējumi par Ventspili, piemēram, ka pirmās asociācijas par Ventspili ir kā par industriālu pilsētu. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rāda pavisam ko citu: pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Ventspils, nepārprotami ir skaista, sakopta, tīra pilsēta. Tāpēc es nosūtīju vēstuli Latvijas Radio vadībai, aicinot uz viedokļu daudzpusību sabiedriskajā medijā.”

“Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visām Latvijas pašvaldībām no jauna bija iespēja katrai pašai veidot savas pilsētas tēlu. Kāds bija Ventspils pilsētas zīmols tajā laikā? Tolaik drukātās preses izdevumu darba meklējumu sludinājumos dažkārt bija piebilde: “Ventspili nepiedāvāt!” Ventspilij, lielai bijušās PSRS eksporta ostai, kurā pārkrāva miljoniem tonnu potenciāli bīstamas kravas, bet nebija veiktas nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, tai laikā bija piesārņotas, ekoloģiski bīstamas pilsētas slava. Tāds bija izejas punkts. Mūsu pilsētas starta pozīcijas bija pat ne no nulles, bet ar milzīgu negatīvu zīmi,” norādīja Vītoliņš.

Pēc viņa teiktā, lai to mainītu, Ventspils 2000. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas izstrādāja pilsētas mārketinga stratēģiju, paredzot konkrētas aktivitātes trīs mērķa grupām: iedzīvotāji (pilsētnieki), apmeklētāji (tūrisms) un investori (bizness): “Ventspils bija pirmā pilsēta Latvijā, kas sāka svinēt pilsētas svētkus, bez kuriem šodien vairs īsti nav iedomājama neviena pašvaldība. Jauni pasākumi piesaistīja Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju interesi mūsu pilsētai. Plašu popularitāti ieguva mūsdienīgās mākslas projekts “Govju parāde”, kas notika 2002. gadā un tika atkārtota 2012. gadā. Atpazīstamību gan Latvijā, gan ārzemēs deva divi Ginesa rekordi. 2010. gadā “Garākais ziedu paklājs pasaulē”, un 2017. gadā uzstādītais rekords “Visātrāk un visvairāk cilvēku vienlaikus iestāda sīpolpuķes”. Ventspilī tradicionāli notika arī ikgadējie valsts līmeņa pasākumi: “Šlāgeraptauja” , “Muzikālā banka” un Eirovīzijas nacionālās atlases fināli, jauniešu gada pasākums “Ghetto Games” un daudzi citi. Tika izveidotas jaunas, pievilcīgas atpūtas vietas – “Piedzīvojumu parks”, slēpošanas kalns “Lemberga hūte”, mazbānīša trase, divas bērnu pilsētiņas, “Ūdens piedzīvojumu parks”, Pludmales akvaparks, pirmā Zilā karoga pludmale Baltijā un daudzas citas. Uzsvēršu, ka daudzi Ventspils objekti un projekti ir novērtēti nacionālā un starptautiskā mērogā.”

Ventspils pilsētas izaugsmi uzsvēris arī iepriekšējais pilsētas mērs Aivars Lembergs, norādot, ka viņa patiesā motivācija strādāt par domes priekšsēdētāju jau no pirmsākumiem bija, lai Ventspils nebūtu viena netīra, putekļiem bagāta, nolaista pilsēta, par kuru vēl 1988. gada dzīvokļu maiņas sludinājumos rakstīja “Ventspili nepiedāvāt”: “Mans mērķis bija izveidot plaukstošu pilsētu un pierādīt, ka Ventspils var būt ļoti laba pilsēta visiem, īpaši ģimenēm. Es domāju, ka mums – visiem ventspilniekiem, nevis tikai man – tas ir ļoti lielā mērā izdevies.”

“Man lielākais apbalvojums ir cilvēki, kurus es pirmo un pēdējo reizi redzu un kuri saka pateicīgus vārdus par Ventspili. Tas ir augstākais apbalvojums un augstākais ordenis, un nekāds cits ordenis vai prēmija to nevar aizstāt,” uzsvēra Lembergs.

Foto: F64