Bauskas pils muzejs atklāj Tūrisma sezonu
Sestdien, 2.maijā Bauskas pils muzejs sāks jauno Tūrisma sezonu atjaunotajās pils telpās. Īpašs jaunums būs izstādītie Kurzemes hercogu Jēkaba (1610-1682), Frīdriha Kazimira (1650-1698), Ferdinanda (1655-1737), hercogienes Luīzes Šarlotes (1617-1676) un princeses Marijas Amālijas (1653-1711) portreti.
Kopš renesanses laika augstdzimušu personu pilīs un muižās tika veidotas senču portretu galerijas. Diemžēl lielākā daļa no Kurzemes hercogu portretiem, kas saglabājušies, atrodas dažādās vietās – Eiropas muzejos vai privātkolekcijās. Bauskas pilī izstādītos portretus darinājis gleznotājs, restaurators, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Začests pēc oriģināliem, kas glabājas Zviedrijas Nacionālā muzeja Valsts Portretu kolekcijā Gripsholmā. Portreti kolekcijā ienākuši 18.gs. 1.pusē kā Zviedrijas karaļa, Hesenes – Kaseles landgrāfa, Kurzemes princeses Marijas Amālijas dēla Frederika I ģimenes portretu galerija.
No 1.maija līdz 30.septembrim Bauskas pils muzeja darba laiks, katru dienu, būs no plkst. 9:00 līdz 19:00. Restaurētajā Kurzemes hercogu Ketleru rezidences daļā apskatāmas Pils interjeru un vēstures ekspozīcijas, izstādes «Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1562 – 1620», «Bauskas pils – militārs nocietinājums». Ikvienam būs iespēja, izbaudot viduslaiku atmosfēru, apskatīt Livonijas ordeņpils drupas un uzkāpt skatu tornī.
Līdz 18. maijam pilī skatāma marionešu ekspozīcija no Leļļu teātra iestudējumiem „Kurš no mums ir sapinies?”, „Karmena. Sievietes versija”, „Kazanova”, un „Trīs sivēntiņi un vilks.” Marionešu lelles zelta laikmetu piedzīvoja viduslaikos un renesansē.
No 30. aprīļa līdz 30. maijam Bauskas pils muzejā apskatāma klasiķa, izcilā ainavista Jāņa Gunāra Kalnmaļa gleznu izstāde „Eiropas skati”. Gleznotājs ir viens no retajiem mūsdienu māksliniekiem, kurš glezno dabā un dara to ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.
Bauskas pils ir unikāls Latvijas arhitektūras piemineklis, kas raksturo 15. – 17.gs. militāro un reprezentācijas būvju arhitektūru Latvijas teritorijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais ugunsšaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – nocietinātas rezidences tipa pils. Vienīgais arhitektūras piemineklis Latvijā, kurš ilustrē renesanses un manierisma laika piļu arhitektūras un dekoratīvās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē (1562-1795), kā arī vienīgā daļēji saglabājusies pirmo Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Ap pili saglabājušies Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzraudzībā izbūvētie franču sistēmas zemes nocietinājumi. Pils kompleksu ieskauj gleznaina ainava ar trim upēm.
