Bauskas pilī skanēs franču galma dziesmas
Sestdien, 21. oktobrī, plkst. 18:00 Bauskas pilī ar koncertprogrammu “Air de cour” uzstāsies Senās mūzikas ansamblis “The Royal Blue”. Koncertā skanēs franču galma ārijas jeb “Air de cour”, ko spēlēja Francijas galmā no 1550. līdz 1650. gadam karaļa Luija (Louis) XIII valdīšanas laikā.
Vairākas galma ārijas iekļautas arī Bandenburgas princeses Luīzes Šarlotes (Louise Charlotte, 1617-1676) dziesmu grāmatā jeb tabulatūru grāmatā (1632), kas, acīmredzot, pēc Luīzes Šarlotes un Kurzemes hercoga Jēkaba kāzām 1645. gadā Kēnigsbergā, abiem pārceļoties uz Mītavu (šobrīd Jelgavu), atceļojusi līdzi un bijusi Luīzei Šarlotei kā mācību līdzeklis mūzikā. Tā ietver dažādu 17. gs. franču, vācu un angļu komponistu, kā, piemēram, A. Boesset, F. Richard, T. Campian u.c. dziesmas. Dažas dziesmas parakstījis princeses skolotājs Valters Rovs (Walter Rowe). Šobrīd grāmatas manuskripts atrodas Pēterburgā, un tas sniedz interesantu ieskatu 17. gs. pirmās puses mūzikas teorijas apmācībā un skološanā Brandenburgas galmā.
Koncertā skanēs arī Pjēra Ataiņanta (Pierre Attaignant, ap 1494-1551/52) un Kloda Žervēza (Claude Gervaise, darbojies Parīzē 1540-1560) franču deju mūzika, kas apkopoti krājumos.
P. Ataiņants bija oficiālais Francijas karaļnama mūzikas izdevējs un bibliotekārs. Viņa izdevniecībā izdotas K. Žervēza rediģētās un komponētās deju svītas.
“The Royal Blue” ir senās mūzikas ansamblis, kurā apvienojušies 4 mūziķi – Aija Veismane/balss, Anita Romanova/fidele/vijole, Ainārs Paukšēns/viola da gamba un Mārtiņš Garkevičs/balss/teorba.
Nosaukums “The Royal Blue” ansamblim dots par godu karaliski zilajam krāsu tonim, kas ir kā greznības, tumšo un gaišo ēnu attiecību un emociju simbols, kam ir neskaitāmas nokrāsas, gluži kā mūzikai, kuru dzirdēsiet koncertā. Karstasinīgi deju ritmi vai saldsērīgas melodijas, ko dziedāja, spēlēja, dejoja un klausījās Francijas galmā no 16. gs. nogales līdz 17. gs. vidum.
Teorba jeb kitarone ir lautas klases instruments ar ko pārsvarā pavadīja melodijas un solo balsi. Tās aizsākumi meklējami Itālijā 16. gs. beigu posmā.
