Administratīvi reģionālā reforma – tikai tukši solījumi? Ventspils pašvaldības deputāti cer sagaidīt atbildes no VARAM ministra
Otrdien, 23. jūlijā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un ministrs Juris Pūce (AP!) konsultācijās par administratīvi teritoriālo reformu tiksies ar Ventspils pilsētas domes un Ventspils novada domes deputātiem. Īstenojot novadu reformu, Ventspils pilsēta un Ventspils novads kļūs par otru lielāko Kurzemes novadu. Ventspils mērs Aivars Lembergs gan neslēpj bažas par gaidāmo reformu, norādot, ka ministrs Pūce aizvien nav atbildējis uz virkni jautājumu par izstrādāto administratīvi teritoriālo reformu, neizslēdzot arī iespēju, ka reforma ir politiski motivēta.
Lembergs jau vairākkārt ir uzsvēris, ka VARAM nav ņēmusi vērā Eiropas Savienības Ministru padomes rekomendācijas, kas nosaka, ka pie reformas mērķiem ir jāstrādā kopā visām pašvaldībām.
“Eiropas Savienība rekomendē, ka priekšroka jādod reformai, kas pamatojas uz to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības to vēlas, nevis ka augstāk stāvoša iestāde izmanto savas pilnvaras pret attiecīgo pašvaldību gribu,” uzsvēra Lembergs.
Tāpat šīs rekomendācijas nosakot, ka pirms reformu veikšanas jāzina, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kas reformas dēļ paliks bez darba. “Šāds jautājums vispār neparādās dienas kārtībā, it kā tie, kas strādā vai nu novadā, vai Ventspils pilsētas domē – tie ir kaut kādi tautas ienaidnieki. Tā ir ļoti nepareiza pieeja, ka nevis cilvēks ir prioritāte, bet gan izrēķināti cipari,” uzsvēra Lembergs.
Tikmēr Pūce sola, ka uzlabosies iedzīvotājiem piedāvāto pakalpojumu kvalitāte, radīsies jaunas darba vietas un citi attīstības stimuli. Ventspils mērs gan šiem solījumiem neredz pamatu.
Savukārt runājot tieši par Ventspili un Ventspils novadu, politiķis neslēpj, ka neredz būtiskus ieguvumus no iespējamās pilsētas un novada apvienošanas.
“Jāsaka, tā ka mums tādu jautājumu, kas būtu jārisina kopā ar novadu, nav. Protams, mēs esam Ventspils novada administratīvais kultūras, sporta, veselības, transporta, sabiedriskās kārtības utt. centrs. Mēs tam tērējam pašvaldības budžeta līdzekļus. […] Protams, pilsēta ir trīs reizes lielāka, nekā novads. Es domāju, ka paši novada iedzīvotāji labāk zina savas problēmas un vajadzības, nekā Ventspils pilsētas iedzīvotāji ” skaidroja politiķis.
Lembergs uzskata, ka novadu reforma ir tas gadījums, kad vajadzētu būt pašvaldību referendumam. “Tas būtu pareizi,” uzskata politiķis.
Pēc Ventspils mēra domām, novadu reformas patiesais mērķis, visticamāk, ir izrēķināties ar atsevišķiem politiķiem. “Varbūt cer kaut kādā veidā ietekmēt iespējamos vēlēšanu rezultātus. Ja tāds tas mērķis, kāds tam sakars ar iedzīvotāju interesēm? Tad tā arī vajag pateikt, skaidri un gaiši. Politiski mērķi arī ir arguments,” paudis Lembergs.
Jāpiezīmē, kā arī vairums citu pašvaldību vadītāju ir kritizējuši novadu reformu, minot, ka neredz reālus ieguvumus no novadu reformas un VARAM piedāvājumā nav nekā racionāla. Vienlaikus gan Ventspils pilsētas domes deputāti, gan citu pašvaldību pārstāvji cer, ka ministrs Pūce ieklausīsies arī pašvaldību viedokļos un administratīvi teritoriālā reforma būs par labu Latvijas iedzīvotājiem, nevis apmierinās vien dažu personu ambīcijas.
Kā zināms, novadu reformas ietvaros iecerēts pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. Pēc reformas pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala.
Foto: F64
