Lembergs: Nabadzības risks Latgalē joprojām augsts
Neraugoties uz valdības un premjera Krišjāņa Kariņa (JV) solījumiem samazināt nevienlīdzības plaisu starp iedzīvotājiem, redzams, ka nevienlīdzības samazināšana bijusi tikai vārdos, ne darbos, izriet no Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītā žurnālistiem.
Kā zināms, Latvijā 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā. Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (40,4%) un vismazākais – Pierīgā (14,4 %) un Rīgā (16,1 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27,0% un Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.
“Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš stāstīja, ka pieņemtais valsts budžets samazina nevienlīdzību un ka vajag rūpēties par vājākajiem. Nu tad rūpējieties. [..]. Bet tā kā Levits, Kariņš un visa valdība dzīvo Rīgā un Pierīgā, tad viņiem viss ir labi un tur nabadzības risks ir trīs reizes mazāks, nekā Latgalē,” uzsvēra Lembergs.
Tāpat politiķim neesot pieņemams, ka nevienlīdzību iecerēts mazināt ar robežu grozīšanu. “Ja Latgalē grozīs tās vai citas robežas, tad nabadzības risks samazināsies? Diez vai. Bet mums Kariņa valdība un Levits apgalvo, ka maksimāli grozot robežas, visi paliks bagāti. Redzēsim. Es atļaušos nepiekrist mūsu valsts vadoņiem. Tāds apgalvojums ir stulbs un muļķīgs,” norādīja Ventspils mērs.
Pēc viņa sacītā, ir nevis jāgroza robežas, bet jāmaina visas valsts reģionālā politika.
Foto: F64
