Lai sevi pasargātu no difterijas, nepietiek ar vienu vakcināciju!

Lai arī tiek uzskatīts, ka difterija mūsdienās vairs nav bīstama, patiesībā Latvijā situācija joprojām ir nelabvēlīga, jo atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, pie mums cilvēki joprojām slimo un mirst no difterijas.

Difterijai ir raksturīgi plēvjveidīgi aplikumi uz mandeļu, rīkles, balsenes (saucamā „kakla aizaugšana”) un/vai deguna gļotādas vai ādas. Ja cilvēks savlaicīgi nevēršas pēc medicīniskās palīdzības vai specifiskā slimības ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos saslimšana var beigties ar nāvi.

Ar difteriju var saslimt pret difteriju nevakcinēti cilvēki, no kuriem visuzņēmīgākie ir bērni vecumā līdz 10 gadiem. Tāpat difteriju var saslimt cilvēki, kuri nav saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu atbilstoši vecumam un pieaugušie, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

Difterijas pazīmes:

Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām.

Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:

• vispārējs savārgums;
• temperatūras paaugstināšanās;
• kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības;
• uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli. Aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā;
• maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana;

Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīni uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tie iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi.

Turklāt difterijai raksturīgās komplikācijas (nervu sistēmas bojājumi un paralīze, sirdsdarbības traucējumi, nieru mazspēja utt.) izraisa invaliditāti.

Ja cilvēkam konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana! Difteriju ārstē ar antibiotikām un pacientam tiek ievadīts pretdifterijas antitoksiskais serums. Ārstēšanās var ilgt no nedēļas līdz pāris mēnešiem. Tas atkarīgs no slimības formas, klīniskās norises smaguma, kas ir saistīts ar pacienta sākotnējo imunitātes līmeni un organisma aizsargspējām. Lai novērstu nopietnu komplikāciju attīstību, difterijas ārstēšana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk.

Jo ātrāk uzsākta difterijas ārstēšana, jo lielāka iespējamība pilnībā izārstēties.

No saslimšanas ar difteriju pasargā tikai savlaicīga un regulāra vakcinācija pret difteriju, jo vakcīna satur difterijas antitoksīnu. Vakcīna pret difteriju vienmēr ir kombinēta un satur arī stingumkrampju toksoīdu. Tādēļ, vakcinējamā persona vienlaikus iegūst aizsardzību arī pret tādu bīstamu slimību, kā stingumkrampji.

Ja neesi vakcinējies pret bīstamo slimību, jo vēlies izvairīties no lielām izmaksām, iegaumē, ka vakcinācija pret difteriju ir bezmaksas.