Šonedēļ sākas Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivāls
Jau piekto gadu no 13. decembra līdz 7. janvārim atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisināsies krāšņākais ziemas muzikālais notikums – Ziemassvētku festivāls. Vienpadsmit muzikāli daudzveidīgos koncertos tiksimies ar Rīgas Doma zēnu kori, operdziedātājām Ingu Kalnu un Elīnu Šimku, Ziemassvētku “Brīnumskapi”, komponistu Raimondu Tigulu, dziedātāju Zigfrīdu Muktupāvelu, Latvijas Radio kori, senās mūzikas ansambli “Hortus Musicus”, kamerorķestri “Sinfonietta Riga”, jaunajiem vijoļspēles talantiem Kristīni Balanas un Daniilu Bulajevu, Latvijas Radio bigbendu, vokālo grupu “Framest”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un daudziem citiem māksliniekiem. Viņu izpildījumā baudīsim dažādu tautu skaistākās ziemassvētku melodijas, gregoriskos un viduslaiku dziedājumus, klasiskās mūzikas pērles, kā arī latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbus.
Ziemassvētku festivāla atklāšanas koncertā, šo piektdien, 13. decembrī, plkst. 19:30 Dzintaru koncertzālē un 14. decembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” krāšņi izskanēs majestātiskā Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel) oratorija “Mesija”. Pasaules opernamos pazīstamais latviešu soprāns Inga Kalna kopā ar “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kori un izcilu solistu ansambli no Nīderlandes, Lielbritānijas un Vācijas atskaņos pasaulslaveno Ziemassvētku skaņdarbu, kura “Aleluja” pazīstama ikvienam mūzikas cienītājam. Pie diriģenta pults – pasaulslavenais baroka mūzikas meistars Frīders Berniuss (Frieder Bernius).
Hendeļa oratorija “Mesija” ir viens no populārākajiem un vienlaikus vismajestātiskākajiem skaņdarbiem Rietumu mūzikas vēsturē. Vokāli simfoniskajā repertuārā G. F. Hendeļa oratorijas izceļas kā varena kalnu grēda, no kurām “Mesija” ir tās augstākā virsotne. Operdziedātāja Inga Kalna pasaules opernamos un koncertzālēs ir izdziedājusi visas šīs “virsotnes”, pat visretāk atskaņotās oratorijas, un trūka vienīgi “Mesijas”. Taču līdz ar koncertiem “Dzintaru koncertzālē” un “Lielajā dzintarā” šis sapnis būs piepildīts. Inga Kalna uzsver: “”Mesija” ir komponista vispopulārākais skaņdarbs. To atskaņo visā pasaulē, un kori “Aleluja” zina ikviens. Hendeļa garīgajai mūzikai piemīt prieks, sajūsma, ārkārtīgs miers un visu aptveroša gaisma – tieši tas, kas šajā tumšajā pirmssvētku laikā mūs priecē visvairāk.”
Šā skaņdarba atskaņojumā Liepājā un Jūrmalā piedalīsies izcils solistu sastāvs – greznā soprāna īpašniece, Eiropā atzīta un pieprasīta baroka laikmeta mūzikas izpildītāja Inga Kalna, spožs senās un laikmetīgās mūzikas dziedātājs Mārtens Engeltjess (Maarten Engeltjes), viens no savas paaudzes izcilākajiem Johana Sebastiāna Baha mūzikas interpretiem – angļu tenors Tomas Hobs (Thomas Hobbs) un Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Millers. Pie diriģenta pults stāsies Frīders Berniuss, viens no ievērojamākajiem senās mūzikas pārzinātājiem un interpretiem Eiropā. 1968. F. Berniuss dibināja Štutgartes kamerkori un Štutgartes baroka orķestri, kuru mākslinieciskais vadītājs viņš ir joprojām. F. Berniuss ir saņēmis tādas prestižas klasiskās mūzikas balvas kā “Edison Award”, “Diapason d’Or”, Leipcigas Baha medaļu un citas. Koncertā piedalīsies arī mūsu izcilie kolektīvi “Sinfonietta Riga” un Latvijas Radio koris, kuru mākslinieciskā kvalitāte jebkura laikmeta mūzikas atskaņojumā neprasa komentārus.
G. F. Hendeļa “Mesija” ir viena no mūzikas augstākajām virsotnēm. Ar milzu panākumiem oratorija tika pirmatskaņota Dublinā 1742. gada 13. aprīlī. Kopš tā laika skaņdarbu ik gadus atskaņo Ziemassvētkos visā pasaulē, un slaveno kori “Aleluja” no “Mesijas” klausītāji uztver teju kā nacionālo himnu, nereti tās atskaņošanas laikā stāvot kājās. Liepājas un Jūrmalas koncertzālēs šo slaveno skaņdarbu atskaņos pirmo reizi.
14. decembrī Dzintaru koncertzālē uz koncertu “Zvaigžņotā ziemas naktī” aicinās komponists Jānis Lūsēns, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels, operdziedātāja Elīna Šimkus, ērģelnieks Aigars Reinis, klavesīniste Veronika Rinkule un akordeonists Artūrs Noviks. Koncertā vienkopus skanēs komponista Jāņa Lūsēna dziesmas, kas tapušas gan studiju laikā, gan pēdējos gados. Dziesmu pamatā ir latviešu dzejas klasiķu Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes, Friča Bārdas, Ojāra Vācieša, Leona Brieža teksti, kas, savijoties ar J. Lūsēna melodiju skaistumu, uzbur gaišas un sirsnīgas noskaņas.
20. decembrī uz ziemīgu džeza koncertu aicinās Latvijas Radio bigbends un vokālā grupa “Framest”. Viņu izpildījumā baudīsim krāšņākos Leonarda Bernsteina (Leonard Bernstein), Džordža Gēršvina (George Gershwin), Raimonda Paula un Jāņa Ķirša skaņdarbus, kā arī populāras Ziemassvētku džeza melodijas.
21. decembrī Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivālā tiksies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā un jaunais vijoļmūzikas spīdeklis – Daniils Bulajevs. Viņu izpildījumā baudīsim Antonio Vivaldi “Ziemu” no slavenā koncertu cikla “Gadalaiki”, argentīniešu komponista Astora Pjacollas (Astor Piazzolla) ciklu “Četri gadalaiki Buenosairesā”, Riharda Vāgnera (Richard Wagner) mūzikas suģestiju liriskajā gleznojumā “Zigfrīda idille”, kā arī Morisa Ravēla (Maurice Ravel) temperamentīgajā rapsodijā “Čigāniete”, atklājot vijoles mākslinieciskās iespējas gan instrumentāli smalkos, gan temperamentīgos skaņdarbos. Daniils Bulajevs koncertā spēlēs 18. gadsimtā Neapolē (Itālijā) darinātu vijoli, ko viņa lietošanā nodevis fonds “Florian Leonhard Fine Violins”.
22. decembrī uz programmu “Ziemassvētki Venēcijā” aicinās festivāla īpašie viesi – senās mūzikas ansamblis “Hortus Musicus”. Pastāvīgajā īso harmoniju atkārtojumā slēpjas liels spēks un maģija, apburot un savaldzinot klausītājus. To sapratuši visu laiku komponisti līdz pat roka un blūza māksliniekiem. “Hortus Musicus” pirmo koncertu sniedza 1972. gadā, kļūstot par vecāko pastāvīgi spēlējošo šā žanra ansambli Austrumeiropā un vienu no ilggadīgākajiem pasaulē. “Hortus Musicus” mūziķus vislabāk raksturo no klišejām brīva un radoša attieksme pret mūziku, kas ir ļoti tāla no mūsdienām radīšanas laika, bet ne satura ziņā. Mūziķi nenostājas opozīcijā tā dēvētajai autentiskā atskaņojuma praksei, taču šāda vēsturiska muzicēšana nekad nav bijusi grupas darbības pašmērķīgs nolūks. Tādēļ “Hortus Musicus” koncerti un ieraksti skan dzirkstīgi, saprotami un iespaidīgi – tā ir dzīvīga mūsdienu cilvēku muzicēšana.
26. decembrī Dzintaru koncertzālē pēc ilgāka pārtraukuma tiks izrādīts skatītāju iemīļotais koncertuzvedums “Pasakas par ziediem”, kurā Annas Sakses pasakas mūzikā ir ietērpis Valts Pūce. Iestudējumā atdzimusi savulaik tik iemīļotā Annas Sakses grāmata “Pasakas par ziediem”. Tie ir liriski un silta humora pilni stāsti par puķu laimīgajiem un traģiskajiem likteņiem ar fantastikas pilniem notikumiem, kur iezogas arī pa kādai baisai epizodei. Aktiera Gundara Āboliņa meistarība izplaucē visu ziedu krāšņumu un atklāj cilvēciskās jūtas, kuras skatītājs atpazīst un izdzīvo no smiekliem līdz asarām. Valta Pūces mūzika paspilgtina pasaku radīto emocionālo noskaņu, un komponistam veidojas jūtīga divspēle ar Ditu Krenbergu. Savukārt Pētera Apses fotogrāfijas uzbur ziedus neierastā tuvplānā.
27. decembrī Ziemassvētku festivālā Rīgas Doma zēna koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā atskaņos Raimonda Tigula vokālās kompozīcijas. Raimondam Tigulam piemīt īpaša spēja savā mūzikā radīt vakara un rītausmas noskaņas. Viņa mūzikā savdabīgi apvienojusies dvēseliski baltā latviskuma pasaules izjūta un meditatīvi laikmetīgs tvērums. Tajā dzirdama ietekme gan no minimālisma, tautas mūzikas pirmslāņiem un dabas vēsmām. Koncertā skanēs komponista dziesmas, kas jau kļuvušas par hitiem klausītāju un dziedātāju vidū – “Dod, Dieviņi”, “Lec, saulīte”, daļas no iespaidīgās oratorijas “Jūras dziesmas”, ko Raimonds Tiguls komponēja Ventspils koncertzāles “Latvija” atklāšanai, dvēseliska skaistuma iekrāsotās kormūzikas miniatūras “Mēness skaita savas zvaigznes”, “Griezes dziesma”, atmosfēriskā kompozīcija “Moonlight sound design”, kas tiek dziedāta jau daudzviet pasaulē un ir izskanējusi pat slavenajā Kārnegī zālē Ņujorkā, kā arī citas Raimonda Tigula dziesmas.
28. decembrī uz diviem koncertiem “Brīnumskapis Ziemassvētkos” aicinās bērnu iemīļotie skatuves varoņi – Kaķītis Laķītis (Ingus Ulmanis, vokāls), Skolotājs Andris (Andris Sējāns, vokāls, klavieres), Malvīne (Karīna Tropa, vokāls), Deju skolotāja Kode (Egija Abaroviča, dejotāja), Tantiņš (Anrijs Grinbergs, sitaminstrumenti), Rasiņš (Roberts Rasa, basģitāra) un Komponists (Aigars Voitišķis, ģitāra). Viņi atskaņos klausītāju iemīļotās “Brīnumskapja” labākās dziesmas.
29. decembrī Dzintaru koncertzāles klausītājus uz kaislīgu deju, saulē sakarsušu smeldzi un robežas nepazīstošu dzīvesprieku aicinās trīs karstasinīgas mūziķes – Kristīne Balanas (vijole), Marlēna Keine (soprāns) un Agnese Egliņa (klavieres) koncertprogrammā “Spāņu un čigānu mūzika”. Koncertā klausītājiem būs iespēja iepazīt spāņu komponistus Fransisko Barbjeri (Francisco Barbieri), Fernando Obradoru (Fernando Jaumandreu Obradors), Hosē Serano (José Serrano), Ksavjeru Montsalvatgi (Xavier Montsalvatge) un Ruperto Čapī (Ruperto Chapí), kā arī spāņu muzikālā teātra sarsuelas tradīciju. Kanconās, romancē un dienvidnieku dzejas temperamentā iekrāsosies dzirkstošais un skanīgais Marlēnas Keines soprāns. Čigāniski virtuozais muzicēšanas spars un melodiska dziedājuma daiļums būs dzirdams jaunās un talantīgās Kristīnes Balanas vijoļspēlē. Vien spāņiem raksturīgie ritmi un harmonijas, kastaņešu sitieni un tamburīna šķindoņa skanēs klavierpavadījumā pianistes Agneses Egliņas meistarīgajā, smalkām niansēm bagātajā tēlojumā.
Jau par tradīciju kļuvis valsts kamerorķestra “Sinfonietta Riga” Vecgada koncerts 30. decembrī, šoreiz kopā ar vairāku prestižu Eiropas senās mūzikas konkursu laureātu, vijolnieku un kontrtenoru Dmitriju Siņkovski. Programmā – Johana Štrausa (Johann Strauss) valši un Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgang Amadeus Mozart) skaņdarbi.
Savukārt Ziemassvētku festivāla noslēgumā, 7. janvārī, Dzintaru koncertzālē jau tradicionāli baudīsim pārlaicīgās “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumus” balsu virtuozu – Latvijas Radio kora izpildījumā. Koncerta programmā – izcilā krievu skaņraža Pētera Čaikovska (Pyotr Tchaikovsky) “Vakara lūgšanas”, diriģenta Sigvarda Kļavas lasījumā.
