Lembergs: Novadu kartei nav nekāda sakara ar saprātīgu tautsaimniecības attīstību
Vienīgais administratīvi teritoriālās reformas veicēju pamatojums nepieciešamībai Ventspils novadu pievienot Ventspils pilsētai ir nepietiekams iedzīvotāju skaits. Tajā pašā laikā Līvānu novads, kurā iedzīvotāju skaits ir pat mazāks nekā Ventspils novadā, varēs pastāvēt viens pats, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sastādīto novadu karti, pēc teritoriālā lieluma novadi ap Rīgu ir ļoti mazi. “Varu pateikt, ka kopā visi Pierīgas novadi sastāda 80% no Ventspils novada teritorijas. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc ap Rīgu nav viens novads – Rīgas novads vai Pierīgas novads, kas nozīmē, ka efektīvāk varētu veidot sadarbību ar Rīgu un Pierīgu,” sacīja politiķis.
Tāpat neesot saprotams, kāpēc Api pievieno pie Smiltenes, līdz kurai tai ir 60 km, nevis pie Alūksnes, kur attālums būtu tikai 20 km.
“Kāpēc Ape nav pie Alūksnes? Un tas pats ar Trapeni. Kāpēc nav? Tāpēc, ka politiski gribas zīmēt tādu karti, bet tas jau nemaina, piemēram, Apes pagasta iedzīvotāju integrāciju ar Alūksnes novadu un Alūksni. Viņi no Apes jau tikai tāpēc, ka tā administratīvi pielikta pie Smiltenes, nebrauks uz to,” komentēja Ventspils mērs.
“Vēl kliedzošāka situācija ir ar Līvāniem. Līvānu novads it kā varot pastāvēt viens pats, bet tur ir mazāk iedzīvotāju, nekā Ventspils novadā. Vajadzēja vai nu Preiļu novads vai Līvānu novads, bet tas tikai pierāda, cik politiski tiek zīmēta tā saucamā administratīvi teritoriālā karte,” sacīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, VARAM novadu kartei nav nekāda sakara ar saprātīgu pārvaldi un saprātīgu tautsaimniecības attīstību.
Kā zināms, Saeimas deputātu vairākums pagājušajā nedēļā pēc vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā.
Foto: F64
