Aicina apturēt VARAM novadu reformas modeļa īstenošanu
Četru novadu – Jelgavas, Daugavpils, Ventspils un Rēzeknes – domes deputāti balsojuši par atbalstu publiskas vēstules nosūtīšanai gan Valsts Prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, gan Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Zinātņu akadēmijas HSZN konsīlijam un LR Saeimai ar aicinājumu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izstrādātajā izpildījumā.
Pārstāvot četras administratīvi teritoriālas vienības, kas aptver lauku teritorijas bez pilsētām un veiksmīgi pierādījušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi, tās vēlas demokrātisku un nesasteigtu reformas īstenošanu, ievērojot trīs priekšnoteikumus: brīvprātības principu, izvērtējumu līdzšinējās reformas izpildītajam un neizpildītajam novadu grupās un skaidru redzējumu attiecībā uz finansējuma piesaistes kritērijiem brīdī pēc reformas.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks saka: “Ir pagājuši tikai desmit gadi kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, un šajos gados esam pārliecinājušies, ka šīs reformas rezultāti bijuši veiksmīgi. Par pozitīvu var uzskatīt četru lielo novadu – Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils – izveidi, kas sevi ir pierādījuši kā novadus, kas nodrošina vienmērīgu teritorijas attīstību, pilda pašvaldībai uzticētās funkcijas un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tagad gribas uzdot būtisku jautājumu valsts varas pārstāvjiem – kāpēc ir jāizjauc sistēma tajās pašvaldībās, kuras labi strādā, kāpēc tas jādara laikā, kad valstī ir simtiem nesakārtotu lietu? Vai tās ir atsevišķu Rīgā dzīvojošu cilvēku ambīcijas, tādu cilvēku, kuri nesaprot, kas notiek lauku novados, kā tie tiek uzturēti, kādas investīcijas ir piesaistītas un cik veiksmīgi projekti ir īstenoti?”
Savukārt Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pauž šādu viedokli: “Pašreiz novērojamā situācija liek secināt, ka VARAM kā buldozers iet uz priekšu sava modeļa īstenošanā – nav pārdomāti nedz kritēriji, nedz analītisks redzējums citu nozaru griezumā attiecībā uz apvienotiem novadiem. Ministrija “tēlo” visu pušu iesaisti diskusijā, lai gan šādas diskusijas nav. Fakts, ka ik pa brīdim ministrijas modelī “uzrodas” kāds jauns novads, kas it kā ir izpelnījies tiesības būt atsevišķi, liek secināt, ka šis reformas modelis ir absolūti nepilnīgs savā darba stadijā. Esam četri novadi – teritoriāli lieli –, kas līdz šim esam administratīvi pastāvējuši bez pilsētām, – pat padomju laikā šīs teritorijas ir bijušas atsevišķi. Pagaidām neviens no ministrijas nav nedz uzklausījis argumentus, kāpēc mēs kā lauku teritorijas saredzam riskus attīstībā, tiekot pievienoti pilsētām, nedz sniedzis konstruktīvu redzējumu, kā tiek plānota resursu pārdale starp nozarēm, lai viestu pārliecību, ka par to ir diskutēts un domāts. Visu četru novadu domes esam vienisprātis, ka vēlamies uzrunāt prezidentu un Saeimu nesasteigt un pārtraukt tieši šī modeļa virzību un ieviešanu. Uzsveram – neesam pret reformu, bet esam pret tās izpildījumu pašreiz izvēlētajā VARAM variantā”.
Jelgavas, Daugavpils, Ventspils un Rēzeknes novada deputāti savu iedzīvotāju interešu vārdā aicina respektēt augstāk minēto pašvaldību solidāro redzējumu, nepieļaujot sasteigtu, nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību, mudina iesaistīt reformas izstrādē visas ministrijas un teritoriālās reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu. Tāpat izskan aicinājums atklāt un prezentēt pašvaldībām detalizētu analīzi jeb novērtējumu līdzšinējās teritoriālās reformas ieguvumiem un trūkumiem – lielāko pilsētu pašvaldību grupā, lielo novadu grupā un mazo novadu pašvaldību grupā. Ja kādā no šīm grupām pašvaldības līdz ar 1998. gada teritoriālo reformu nav sasniegušas rezultatīvus rādītājus, tiem līdz ar visu iepriekšējās reformas izvērtējumu ir jābūt publiski pieejamiem, izmērāmiem, salīdzināmiem un izdiskutētiem pirms tiek formulēts jauns mērķis attiecībā uz jaunu reformu.
