Saturēt kopā tik dažādo LZS, var tikai jau pārbaudīts līderis

Pirms 13. aprīlī gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa atbilde uz jautājumu par to, kuram jāieņem LZS priekšsēdētāja amats, kļūst arvien skaidrāka. Lai arī uz LZS vadītāja posteni ir izvirzīts Saeimas deputāts Armands Krauze, līdzšinējais partijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, īsta konkurence kandidātu vidū nav novērojama.

Sestdien svarīgs dienaskārtības jautājums būs LZS priekšsēdētāja vēlēšanas. LZS kongresa delegātiem būs jāpārvēl partijas priekšsēdētājs, divi partijas priekšsēdētāja vietnieki un desmit valdes locekļi, pa diviem valdes locekļiem no katra reģiona, centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs, centrālā revīzijas komisijas un goda tiesas priekšsēdētājs.

Uz priekšsēdētāja vietu pretendēs līdzšinējais tās vadītājs Augusts Brigmanis, izvirzīti arī Armands Krauze un Ringolds Arnītis. Visticamāk, kopumā lielāko atbalstu gūs Brigmanis, ja vien partijas biedri izvēlēsies balsot par stabilitāti. Kā zināms, Brigmanis politisko spēku pārņēma 2000. gadā, kad tas bija uz izjukšanas robežas. Arī nākotnes ieceres liecina – Brigmanis ir gatavs turpināt ierasto kursu.

“Es uzskatu, ka LZS ir jāpaliek Zaļo un zemnieku savienībā, jo šauri profesionālu partiju laiks – bez sadarbības plašākā politiskā spektrā – pasaulē ir pagājis. LZS lielākas izredzes gūt panākumus ir sadarbībā ar citiem politiskiem spēkiem, nevis vienai pašai. Negribētos, lai LZS ar aiziešanu no ZZS būtu tāpat kā Anglijai ar Brexit, kur ieguvumu ir mazāk nekā zaudējumu. Otrs – partijā ir izveidojusies liela četrdesmitgadnieku paaudze, kuri nav tikuši ievēlēti, un viņiem nav bijušas iespējas sevi izpaust, jo ievēlēti allaž tiek vieni un tie paši. Pamatota ir arī kritika lauksaimniecības politikas jomā – nevar tikai lobēt lielās zemnieku saimniecības, mazās un vidējās atstājot novārtā. Vēl viens ļoti liels stūrakmens, kas ietekmēs LZS turpmākos panākumus, ir, kā partija pozicionēsies administratīvi – teritoriālās reformas jautājumā. Es uzskatu, ka reformas pašvaldību jomā ir vajadzīgas, bet ir nopietni jāvērtē – kādas,” žurnālistiem atzinis Brigmanis.

Pēc Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neveiksmīgajām Saeimas vēlēšanām, jautājums par LZS turpmāko ideoloģiju un nākotni ir arvien nozīmīgāks. Kamēr Krauze sola partiju veidot modernāku un vairāk piesaistīt jaunus cilvēkus, Arnīša nonākšana pie varas varētu rezultēties ar to, ka LZS riskētu zaudēt spēcīgo sadarbību ar pārējām ZZS ietilpstošajām partijām. Pats Arnītis solījis, ka, nonākot pie varas, pārskatīs sadarbību ar Latvijas Zaļo partiju.

Bet skaidrs ir tas, ka Latvijas Zemnieku savienībai ir vajadzīgs priekšsēdētājs, kurš spētu politisko spēku izveidot par modernu un eiropeisku partiju – vai tas iespējams tiem, kas nekad iepriekš nav stāvējuši pie partijas stūres? Maz ticams…

Foto: Saeimas kanceleja