Lembergs: Latvijas Radio dzīvo pēc PSRS laiku likumiem
Turpinoties peripetijām starp Latvijas Radio un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), iezīmējas vecas un iesūnojušas tradīcijas – ne tikai savu taisnību grib izcīnīt balsī spēcīgākais un augumā raženākais, bet arī šodien tiek pielietoti padomju laika paņēmieni, respektīvi, par atbildīgāko amatu sadali spriež nelielas cilvēku grupas, izvēloties sev visērtāko un visvieglāk bīdāmo kandidātu, neanalizējot iepriekš paveikto un neskatoties uz iespējām uzlabot sabiedriskā medija darbību.
Ņemot vērā, ka mēs esam tie, kas maksā savu nodokļu naudu medijam, no kura sagaidām objektivitāti visos jautājumos un radio ir tas, kuru klausītos kā pirmo ārkārtas situācijā, šobrīd redzamā visatļautība liek bažīties par to, kas ar mums notiks turpmāk. Vai kolektīvā amatu sadale lielākajā informācijas tīklā pilda sabiedriskā medija funkcijas?
Kā uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, pašlaik Latvijas Radio strādā pēc PSRS laiku likumiem, kad darba kolektīvs bija tas, kurš izvirzīja vadītāju, ko pēc savām iegribām var stumt un bīdīt, neanalizējot spēju veikt lielus darbus un vadīt.
“Viņi dzīvo pēc PSRS likuma (…), kas sen nav spēkā. Radio īpašnieki , tā saucamais darba kolektīvs, dzīvo pēc šī likuma,” pauda Lembergs.
Viņš norāda, ka patlaban radio ir privatizēts: “Vajag izmest āra kādu, būs miers,” savā kritikā nesaudzīgs ir Ventspils mērs.
Viņš pauda arī neizpratni par to, kāpēc valsts radio ir tik daudz kanālu. Ventspils mērs iesaka atstāt tikai trīs, un finansējumu, kas šobrīd atvēlēti pārējiem kanāliem, sadalīt atalgojumā.
Tā vien šķiet, ka Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe šobrīd iet savu darbinieku pavadā un viņai nav nedz sava viedokļa, nedz nepieciešamās prasmes un talanta vadīt tik radošu un ambiciozu kolektīvu. Pilnīga izdabāšana darbinieku vēlmēm pavisam noteikti parāda, ka Roķe nav īstais cilvēks šajā amatā un būtu jāizsludina jauns konkurss uz šo amatu.
Sabiedriskajam medijam nebūtu jāpilda SIA funkcijas, kad var strādāt un koriģēt visu pēc saviem ieskatiem, nosakot, kādu informāciju mums ir jādzird un pat to, kādu cilvēku viedokli mums būtu jāņem vērā. Ir jāpieņem vadītājs, kas saviem darbiniekiem spēj noteikt robežas starp objektīvu un subjektīvu informāciju, spēj parādīt viedokļu dažādību un ļauj saviem klausītājiem pieņemt lēmumu.
