Opozīcijai nonākot Ventspils domē, pašvaldības pabalsti būtu uz jautājuma zīmes
Pašvaldību priekšvēlēšanu gaisotnē sīvas izvēršas ne tikai konkurentu cīņas, aktuāli kļūst arī dažādi solījumi ar mērķi iegūt vēlētāju uzticību. Šobrīd visspraigākā vēlēšanu cīņa izvērsusies Ventspilī, kur pašreizējai varas partijai “Latvijai un Ventspilij” vislielāko pretestību izrāda trīs politisko partiju – Vienotības, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts “Ventspils atdzimšanai un uzplaukumam”. Saraksts ar dažādiem solījumiem, labumiem un argumentiem cenšas pārliecināt vēlētājus balsot par viņiem. Tā, piemēram, partijas sarakstā iekļauts arī kādreizējais Ventspils domes deputāts un pašreizējā mēra Aivara Lemberga oponents Ojārs Grinbergs, kurš sola: “ka nenodarbošos ar pārmērīgu “lentīšu griešanu” un nebraukāšu pa mūžīgiem un bezgalīgiem tiesu procesiem ar darba luksus automobili,”, it kā ventspilniekiem tas būtu pats svarīgākais jautājums. Kā novērots daudz plašākas diskusijas zem Grinberga uzsaukuma izraisījusi partijas vēlme mainīt Ventspils pašvaldības pabalstu sistēmu.
Diskusiju aizsākusi Nacionālās Apvienības Ventspils nodaļas vadītāja Bruno Jurševica dzīvesbiedre un arī deputāta kandidāte Andželika Jurševica, kura ļoti aktīvi iesaistās vēlēšanu cīņā. Kā uzsver Jurševica, Ventspilī salīdzinoši ar citām pašvaldībām neveicas sociālo jautājumu risināšanā.
Nav īsti gan saprotams, ko kandidāte ar to domāja, ja Ventspils pilsētas iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja saņemt 35 dažādus sociālo pabalstu veidus un 12 dažādus sociālo pakalpojumu veidus, tostarp piemaksas uz dažādiem svētkiem, kuras var saņemt atsevišķas iedzīvotāju grupas. Šogad sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai no pašvaldības budžeta iedalīti vairāk kā 2 miljoni eiro. Ventspilniekiem ir iespējams saņemt dažādus pabalstus, atbilstoši savai sociālajai situācijai. Piemēram, seniori un personas ar invaliditāti gada laikā saņem sociālo palīdzību un pakalpojumus par kopējo summu vairāk kā 900 tūkstošu eiro apmērā. 2017. gadā pašvaldība turpina atbalstīt biedrības un nodibinājumus, kas ar savu darbību sniedz palīdzību mazaizsargāto grupu ventspilniekiem. Ja sākotnēji, 1994. gadā, tika atbalstītas tikai 2 organizācijas, piešķirot tām līdzekļus 608 eiro apmērā, tad šobrīd Ventspils pilsētas pašvaldība atbalsta jau 14 organizācijas, ik gadu iedalot finansējumu vairāk kā 40 tūkstošu eiro apmērā. Tas ir tikai neliels ieskats tajā, ko nodrošina Ventspils pašvaldība, kas liecina, ka Jurševicas vārdiem gluži nav pamata.
Tas gan nemaina iespēju, ka partija, pēc vēlēšanām gūstot ietekmi Ventspils domē, varētu mainīt esošo kārtību, par ko liecina Jurševicas komentārs, ka viņa vēlas attīstīt un pilnveidot sociālo sfēru, daudz lielāku vērību pievēršot, piemēram grupu dzīvokļiem, kas nozīmē, ka nākotnē svētku piemaksas varētu arī pazust. Interesanti gan, kāpēc tik liela nozīme pievērsta tieši grupu dzīvokļiem, jo maz ticams, ka, ja līdz šim tiem nebija pieprasījuma, tāds varētu piepeši parādīties. Šajā gadījumā tā būtu liekas naudas izšķērdēšana, ja dzīvotāju tajos nebūtu. Un kas zina, vai tik opozīcijas centieni mainīt pabalstu sistēmu nenozīmē, ka ar laiku to apjoms varētu tikt grozīts un varbūt pat vispār tiktu atcelti?
Mēs visi atceramies, kā reiz izteicās bijušais premjers Einars Repše “Kā var nesolīt?”, tā šodien varam atbildēt, ka šis teju eksistenciālais dabas jautājums dzīvo joprojām, ko pierāda arī apvienotā triju partiju saraksta izmisīgā raušanās uz Ventspils domi. Viss galu galā gan ir vēlētāju rokās – vai viņi vēlas pārmaiņas, kurās nav drošības par nākotni, vai turpināt dzīvot “pilsētā ar rītdienu”. Kā zināms, darbi pasaka daudz vairāk nekā vārdi. Un to saprot arī katrs ventspilnieks.
