Dzintaru koncertzālē turpinās Ziemassvētku festivāls
Šonedēļ un nākamnedēļ turpinās Ziemassvētku festivāls, kas norisinās atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzālē.
Apmeklētājus gaida tikšanās ar Elīnu Šimkus un Trio Angelicus, pianistu Reini Zariņu, Rīgas Doma zēnu kori, Xylem Trio, Queen’s six un pasaulslaveno tenoru Aleksandru Antoņenko.
Programma:
21. decembris plkst. 19:30 – Elīna Šimkus. Trio Angelicus
Trio Angelicus satikušās trīs šarmantas dāmas – Elīna Šimkus (soprāns), Sondra Lejmalniece (flauta), Ieva Šablovska (arfa), kuru muzicēšanu un draudzību nevar nodēvēt citādi kā par eņģelisku. Savā Ziemassvētku mūzikas programmā Trio Angelicus aicina klausītājus veldzēties tīrā skaistuma esencē. Pārpasaulīgs Bahs, tēlains Vivaldi, mierinošs Šūberts un Rēgers – šo ģēniju radītās mūzikas vēsts par mieru, garīgumu un ziemas poētiskumu Ziemassvētku laikā it īpaši uzrunā tik personīgi. Un kā nu par skaistumu var runāt bez Volfganga Amadeja Mocarta klātbūtnes ar viņa Laudate Dominum, kuras brīnumainās skaņas komponistam, šķiet, diktējuši paši eņģeļi no debesīm. Līdzās arī Sezārs Franks ar savu slavenāko skaņdarbu Panis Angelicus, jūrmalnieks Rihards Dubra un ziemeļnieks Edvards Grīgs ar sakrālas ievirzes skaņdarbiem. Īru un angļu tautas dziesmas un mīļas Ziemassvētku melodijas balta skaistuma pielietā mūzikas programmā.
22. decembris plkst.19:30- Olivjē Mesiāns. Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu
Reinis Zariņš ir dārgakmens latviešu atskaņotājmākslā. Ne jau tikai tāpēc, ka spoži vizmo – tam ir tāda iekšējā vērtība, kuru nevar izsvērt skaitļos. Kas līdzīgs piemīt arī Olivjē Mesiānam, reliģiozam mistiķim, vienam no izcilākajiem 20. gadsimta komponistiem un mūzikas domātājiem. “Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu” ir apjomīgs cikls klavierēm, kontemplācija par dažādiem jaundzimušā Kristus bērna stāvokļiem. Mesiāns šajās poētiskajās, sakrālajās ainavās ar teju džezīgu pieskaņu iedzīvinājis mistiski savdabīgu un harmoniski greznu reliģisko tēlu pieredzi (piemēram, “Caur Viņu viss radīts”, “Pārdomas par krustu”, “Kristus bērna skūpsts”, “Pārdomas par Jaunavu”). Ciklam cauri vijas četri vadmotīvi – Dieva tēma, mistiskās mīlestības tēma, akordu tēma, zvaigznes un krusta tēma. Apmēram divu stundu garais un reti atskaņotais opuss ir viena no 20. gadsimta klaviermūzikas virsotnēm.
23. decembris plkst. 19:30- Aleksandrs Antoņenko. Solokoncerts
Tās ir retas, bet neizmirstamas reizes, kad operdziedonis Aleksandrs Antoņenko Latvijas publikai uzstājas kamermūzikas programmās. Viņš spēj būt ne tikai dažādu likteņu plosīts varonis uz operas skatuvēm, bet arī ar pērļainu smalkumu un intīmu siltumu atklāt mūzikas lappuses balsij un klavierēm. Šoreiz kārta pienākusi latviešu komponistu vokālajai daiļradei. Kopā ar viņu uz skatuves būs pianists, bijušais LR ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, jo abi ar Aleksandru Antoņenko savulaik bijuši skolasbiedri Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kur arī kopā muzicējuši.
Latviešu komponistu vokālajai mūzikai piemīt īpaša ilgu caurstrāvotas lirikas stīga, kas rezonē ar mūsdienu klausītāju dzirdi un sirdīm, pateicoties to melodismam, pārlaicīgo tēmu īstenojumam un augstvērtīgajai dzejai. Mīlas saviļņojums, serenāde, dabas apcere, reliģiski filozofiski motīvi, subjektīvā jūtu pasaule – to visu rodam pie Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Jāņa Mediņa un Jāņa Kalniņa. Līdzās latviešiem arī trīs Riharda Štrausa dziesmas – krāšņais vācietis un ģeniālais instrumentācijas meistars arī attiecībā pret balsi bijis visnotaļ dāsns un veltījis tai skaistuma pielietus opusus.
27. decembris plkst. 19:30- Jānis Lūsēns un Kristīne Zadovska
Koncertā dzirdēsim Jāņa Lūsēna sen tapušas un līdz šim maz atskaņotas dziesmas mecosoprāna Kristīnes Zadovskas un zēnu balsu skanējumā. Kristīni Zadovsku un Jāni Lūsēnu saista ilga sadarbība gan vokālās kamermūzikas, gan muzikālo izrāžu jomā. Klausītāju iemīļots kļuvis Lūsena koncertcikls “Mazu brīdi pirms” ar Kristīnes piedalīšanos, kas jau vairākus gadus apceļo Latviju. Tāpat jāmin koncertprogramma “Tautas laiks” un dziesmu uzvedumi no Jāņa Lūsēna mūzikliem un rokoperām. Abiem māksliniekiem tuva ir latviešu dzejas klasika, tajā jaušamais latviskums un romantiskā pasaules izjūta, radot Ziemassvētku laikam tik atbilstošo maigo un klusināto skanējumu. Koncertā muzicēs Jānis Lūsēns, Kristīne Zadovska, Rīgas Doma zēnu koris, ko vadīs diriģents Mārtiņš Klišāns.
29. decembris plkst. 19:30- The Queen’s six.
The Queen’s Six ir sešbalsīgs vīru ansamblis, dibināts 2008. gadā, kad Lielbritānija atzīmēja 450. jubilejas gadu kopš Karalienes Elizabetes I kronēšanas. Ansambļa dalībnieki ir Vindzoras pils Svētā Džordža kapelas kora dalībnieki. Mūziķi piedalās karaliskās ģimenes norisēs, uzstājoties aptuveni astoņas reizes nedēļā.
Koncerta programmā aptverta balss iespēju panorāma no renesanses skaistuma tīrības līdz tradicionālajiem dziedājumiem un populārām Ziemassvētku dziesmām. Skanēs ievērojamāko angļu – madrigālu meistara Viljama Bērda, nepārspētā polifono darbu komponista Tomasa Tallisa, kā arī karalienes Elizabetes iemīļotākā komponista Mihaela Pretoriusa mesas un himniskās , kas jo īpaši bija iecienītas vācu protestantu baznīcā. Programmā iekļauti romantiski Pētera Čaikovska un angļu 19. gadsimta mūzikas dziedājumi, Gustava Holsta uzburtā rāmā ziemas ainava In the Bleak Midwinter, kā arī skaistākie Ziemassvētku korāļi, kas angļiem ir ne mazums.
30. decembris plkst.19:30- Xylem trio
Talantīgā kungu trijotne – sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe, saksofonists Oskars Petrauskis un pianists Raimonds Petrauskis ne tikai lieliski spēlē, bet arī paši raksta savu mūziku, ģenerē jaunas skanējumu kombinācijas jau zināmiem skaņdarbiem. Šoreiz šī trīsvienība pievērsusies ziemīgām noskaņām, rimtajam Ziemassvētku baltumam un Jaungada spozmei. Tradicionālās svētku melodijas savā oriģinālajā instrumentu kombinācijā viņi pārlikuši miniatūru ciklā “Vēstule Ziemassvētkos’’, līdzīgi kā ģeniālā melodiķa Pētera Čaikovska skaņu vijumus.
Pianistu Raimondu Petrauski pazīstam arī kā lielisku improvizētāju un aranžētāju, tāpēc viņš koncertā uguņos ne tikai pie klavierēm, bet arī savā Jaungada svītā un Korāļu fantāzijās. Savukārt jaundarbu sagaidīsim no Riharda Zaļupes, kurš arvien mērķtiecīgāk un spilgtāk sevi piesaka arī kā komponists.
Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.
Foto: Publicitātes
