Ceturtajā stāstnieku festivālā diskutēs par stāstniecības attīstību Zemgalē
No 25.septembra līdz 27.septembrim Rundāles novadā norisināsies jau ceturtais Zemgales stāstnieku festivāls “Gāž podus Rundālē!”.
“Festivāla programma veidota tā, lai šo trīs dienu laikā stāstniekiem un interesentiem būtu laiks mācībām un pieredzes nodošanai, stāstu stāstīšanai par latvietim tik nozīmīgo, pat svēto dzīvnieku – Zirgu, radošajām nodarbībām, rotaļām, folkloras kopu izdziedāto dziesmu un deju pavadījumā,” par festivāla norisi stāsta Aelita Ramane, Zemgales stāstnieku festivāla “Gāž podus Rundālē!” organizētāja, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja.
Festivāla dalībnieki novadā ieradīsies jau 25.septembrī. Festivāla atklāšana paredzēta pusdienlaikā plkst.12.00 Svitenes muižā, kam sekos pankūku cepšana Svitenes muižas pavardā ar stāstiem par pankūkām “iz bērnības”. Bet plkst.16.00 Rundāles novada domes Jaunajā zālē Pilsrundālē notiks Eināra Nordmaņa, Jelgavas savvaļas zirgu vārdotāja, fotogrāfiju izstādes atklāšana. Zirgu krāsu pētniece Inese Tone stāstīs par zirgu krāsu nozīmi.
Diena tiks noslēgta ar stāstu ugunskuru – vakarēšanu zirgu audzētājas Mārītes Škapares saimniecībā “Lejnieki” Pilsrundālē.
26.septembrī stāstnieki savus stāstus stāstīs arī Rundāles mājtirgū Pilsrundālē, kur notiks pasākums “Bērīts manis kumeliņis” ar amatierkolektīvu priekšnesumiem un vietējo mājražotāju tirgu.
Savukārt pēcpusdienā Pilsrundāles bibliotēkā paredzēta diskusija par stāstniecības attīstību Zemgalē ar stāstniecības ekspertu – Māras Mellēnas, Tradicionālās kultūras biedrības „Aprika” vadītājas, un Gunta Pakalna, Latviešu folkloras krātuves pētnieka, piedalīšanos.
Plkst.19:00 – vakarēšana un festivāla izvērtēšana pie Cepļa “Baltajā mājā” Pilsrundālē.
Zemgales stāstnieku festivāls „Gāž podus Rundālē!” ir radies UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas (turpmāk LNK) tīkla „Stāstu bibliotēkas” ietvaros. Pilsrundāles bibliotēka ir viena no UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībniecēm.
Festivāla mērķis ir veicināt izpratni par nemateriālo kultūras mantojumu un aktualizēt stāstniecību kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu, izcelt stāstu glabātājus, stiprināt starppaaudžu saites un vietējās kopienas saliedētību, kā arī sekmēt stāstniecības tradīcijas saglabāšanu un tālāk nodošanu nākamajām paaudzēm.
